svētdiena, 2013. gada 29. decembris

OHO horoskops 2014.gadam

Inspirējoties no Hameleones ieteikuma, es domīgi vēros savā mentālajā pērno Jāņu ozolu vainagā, rimti pavirpināju pirkstos dzīvsudraba lodīti no pagājušā gadsimta termometra un vērsu skatu zvaigznēs, kas,  neko nenojaušot, mirdzēja kaut kur aiz mākoņiem. Providence, Sakārnītis un Trīs Zemes jumtu turošie truši uz manu mēmo jautājumu atbildēja...netieši un nekonkrēti. Es novērsu savu skatu no zvaigznēm un piesēdos pie vietējā miesta kartes. Es saliku zvaigznāju ceļus un komētu neceļus. Izpētīju ciltskokus un sētnieka puķudobes. Pakoķetēju ar matemātiskiem aprēķiniem, ezotēriskām formulām un pacilāju Kama Sutru. Un, lūk, man rokās ir nākotne, kuru tūlīt pat darīšu zināmu Tev, ohuja pasažieri, un lai Sakārnītis mums visiem ir žēlīgs!

Kā zināms nākamais ir Zirga gads un arī OHO portālā tas iezviegs vecas vēsmas jaunos iemauktos. Kāds iejās, kāds izjās, kāds nojāsies un kādu apjās. Ir gaidāms svaigas gaļas pieplūdums un VCP nemieri. Pieredzes Apmaiņas sadaļā parādīsies jauni eksperti, bet dažs labs vecais aktīvists saņems mūža banu, kas atsevišķos gadījumos nozīmēs laulātā drauga (vai draudzenes) nogrieztu skābekli. Foto Albūmos un Foto Vērtēšanā vēl vairāk aktivizēsies vecie kleperi, kas izmanīgi centīsies pievērst sev jauno ķēvju uzmanību. Tas ir saistīts ar paaudžu maiņu, pareizāk sakot vecmēbeļu krīzes izraisīto "pēdējā brīža piedāvājuma efektu". Tiesa, pārāk labi viņiem tas neizdosies. Tāpēc tiks dibinātas vairākas jaunas Interešu Grupas dubļu cīņām ar pretējā dzimuma istabu iekārtām. Dzīvajā Dzejā valdīs zināms panīkums, kas atkal jau saistīts ar vispārējo paaudžu maiņas krīzi. Iespējams, ka panīkuma kulminācija vainagosies ar konkursu  "kurš izdomās labāko atskaņu vārdu salikumam - pakaļa resna". Sadaļa Sarakste turpinās aktīvas cīņas ar pašizdomātiem troļļiem, īstiem troļļiem un troļļiem pēc izsaukuma. Zirga gads gan nesīs jaunumus leksikā un apses mieti tiks nomainīti pret jaudīgākiem ieročiem, piemēram, sudraba lodēm un veselīgu iepļaukāšanu ar nātres lapām. Dienasgrāmatu sadaļu gaida apkaunojoši daudz literāru inspirāciju no pasažieriem, kuri šajā gadā saņems pakava nospiedumu uz intīmām vietām. Zirga gads Dienasgrāmatu lasītājam liks priecāties pat par jūtūbes cienītājiem, jo tikai mūzikā varēs glābties no vārdus uzmutuļojošajām purva krācēm.

Un nu pievērsīsimies OHO  pasažieru gaitām 2014. gadā pēc horoskopa zīmēm. Tomēr tas nebūs tik banāli, kā ierasts. Tātad, manu mazo draudziņ, pievērs uzmanību arī tam, kādā mēnesī esi izveidojis savu ohuja profilu.
Sākam!

Mežāzis - Zirgāzis. 
Mežāžus Zirgs lutinās. Īpaši ziemā. Jūs bļitkosiet uz velna paraušanu un arī šo to vērtīgu noķersiet. Pat ja gaidītās kristāla kurpītes vietā pieķeras veca galoša, neskrieniet spiegdami uz atkritumu tvertni. Poētiski izsakoties. Iespējams konkrētā galoša jūs gluži nevilšus iepazīstinās ar Dzīves Laimi...vai vismaz labu mehāniķi jūsu karietei.

Tagad precīzāk, ņemot vērā arī jūsu otro dzimšanas brīdi - dzimšana kā ohuja pasažierim.
Janvāra Zirgāžiem ziema būs trauksmaina, kā rezultātā pavasarī iespējams, ka aizies mīļotais (-tā)...iespējams ka pavisam, iespējams, ka uz citu portālu, kas  ir vēl briesmīgāk. Tomēr jau rudenī Zirgāži pievērsīsies sumo cīņai un varbūt pat ne tikai virtuālai!
Februāra Zirgāžus šis gads mazliet garlaikos. Jūs nomainīsiet vairākas reizes savas profila bildes. Īpaši zvaigznes jums iesaka izpildīt "selfijus" tērptiem ādas jaciņās, krokodilādas zābaciņos, ar cigāriem zobos. Daudzas Zirgāžu meitenes vasarā papildinās savus fotoalbūmus ar atklātām atvaļinājuma bildēm. Savukārt puiši publicēs attēlus pārsvarā turot kaut ko starp kājām - riteni, motociklu, slotu vai lineālu.
Marta Zirgāži visu gadu leposies ar savām mākslinieciskajām izpausmēm. Vienalga vai tās būtu tortes, tamborētas sedziņas vai gleznas. Jā, atsevišķi Zirgāži pat gūs milzīgus panākumus un viņu mākslas darbs atdusēsies Luvrā, bet pats mākslinieks dižosies Foto albūmā ar bildi : "Es un mana balva -  Van Goga auss Pikaso dāvanu maisiņā".
Aprīļa Zirgāži vairāk turēs rūpi nevis par iepazīšanos, bet biznesu. Ja jūs redzēsiet pārdošanas sadaļā sludinājumu, ka vairumā tiek pārdoti prezervatīvi - ziniet, ka pārdevējs ir Zirgāzis. Pie tam iekrītot uz šo piedāvājumu, jūs saņemsiet nepiepūstus gaisa baloniņus.
Arī Maija Zirgāži gribēs piepelnīties. Būdami visnotaļ žīdi dvēselē, viņiem bizness ies no rokas. Pamatā, dodoties atvaļinājumā, viņi par labu samaksu pārdos interesentam savu piezīmju grāmatiņu ar visām žubītēm vai žubīšiem un to kontaktiem, kā arī atslēgvārdiem, kas var atkausēt konkrētā personāža sirdi.
Jūnija Zirgāži vienmēr ir bijuši veselīga dzīvesveida piekritēji.Tomēr iepriekšējā OHO pieredze liecina, ka kaut kas tomēr ir jāmaina. Un gudrs Zirgāzis arī mainīs - piemēram, ciagun pret ārstniecisko vingrošanu Baldones dūņās. Savukārt, sevi interesējošā dzimuma pasažieri Jūnija Zirgāzis sāks vilināt ar hamburgeriem salātlapu vietā.
Jūlija Zirgāžiem zvaigznes silti iesaka pieteikties spēlē  "Aprecēt miljonāru", jo šis nav viņu gads OHO ārēs. Ja noskatītajam sirdsāķītim ir mašīna, tad tikai veļas mašīna. Ja sirdsāķīte sola kotletes un minetu, tad kotletēs būs mineta centrālais tēls. Esiet piesardzīgi. Īpaši pavasarī. Labāk uzrunājiet tikai pasažierus ar rekomendācijas vēstulēm.
Augusta Zirgāži vēlēsies pacelt savu statistikas reitingu, tāpēc vasarā sāks apmeklēt sporta klubus. Tomēr zvaigznes rekomendē neaizrauties, jo savādāk varat attapties Latvijas Armijas rindās vai pasaules čempionātā vieglatlētikā.
Septembra Zirgāžus šogad dzīve uzdzīs kokā. Poētiski izsakoties. Nesatraucieties - jums tur patiks. Jūs nevilšus būsiet liecinieks daudzām intrigām. Varēsiet to izmantos savā labā un varbūt par kļūt par kādas sadaļas moderatoru.
Oktobra Zirgāži pievērsīsies sevis pilnveidošanai. Aktīvās meklēšanās starplaikos viņi dibinās domubiedru grupas, piemēram, acteku dialekta apgūšanai vai indiāņu figūriņu apmaiņai. Iespējams, ka aizraušanās rezultātā, izveidos arī savu profilu kādā analogā ārvalstu iepazīšanās saitā, lai iegūtu kādu pārīti dzīvu acteku vai indiāņu kolekcijas papildināšanai. 
Ar draudzības uzturēšanu ārvalsts saitos aizrausies arī Novembra Zirgāži. Neskatoties uz to, ka arī dzimtajā portālā gūs neapstrīdamu piekrišanu no pielūdzēju puses, Zirgāži lūgs pazīstamos tālbraucējus šoferus, kas dodas reisos Ape - Jaungvineja, lai pa ceļam pārvadā kurdu bēgļus. Tiesa, kurdu piepešā invāzija vietējā portālā OHO saimniekiem liks nervozi raustīt plakstiņus. Bet - neuzbrūkiet nikiem! (c)
Decembra Zirgāžus šis gads mulsinās. Šķitīs, ka laime ir tik tuvu, kā Slīteres purvos pazudis ziloņu ganāmpulks. Tomēr nezināmu iemeslu dēļ Decembra Zirgāzis šajā gadā biežāk iepazīsies uz ielas nekā OHO.


Ūdensvīrs - Ūdenszirgs.
Oho-HO un pudele ruma! Tā īsumā varētu raksturot Ūdensvīrus Zirga gadā. Poētiski izsakoties, kā vienmēr. Nekas Ūdenvīriem nebūs par grūtu. Neviens albūms par melnbaltu. Neviens komentārs par sarežģītu. Ziemas mēneši Ūdensvīru tā izlutinās, ka pavasarī jau viņi pat neiesprings arī privātā sarakstē. "Manā gultā vai tavā? "- tas būs garākais teksts, ko Ūdensvīrs veltīs savai pasijai. Un tas nostrādās! Tomēr vasaras sākumā Ūdensvīri vairs nevarēs gulēt uz lauriem un būs jāceļas kājās un jāvelta vairāk uzmanības tam, ko ir sastrādājuši pirmajā pusgadā.. Zaudējot uzmanību, Ūdensvīrs var attapties laulātā godā par izbrīnu ne tikai sev, bet iespējams arī esošajam dzīvesbiedram. Ūdensvīriem Zirgs lūdz ievērot principu - pievaldi grožus!

Un nu, Ūdenskumeliņi,  ielūkojieties, kad esat piedzimuši kā pilntiesīgi ohujisti.

Janvāra Ūdenszirgus gaida pārmaiņas. Iespējams jūs mainīsiet tikai savu OHO lietotājvārdu. Iespējams, ka arī dzīvokļa atslēgas. Ja nevēlaties šādas izmaiņas, rūpīgi izvēlieties sarunu partnerus, PA tēmas un FA bildes. Jums ir visas iespējas maza balta rotaļu lācīša vietā nokļūt ķepās lielam grizli. Poētiski izsakoties. Tomēr pārlieku satraukties nevajag, jo vienīgā brīvība, ko jūs šogad varat zaudēt ir civilā.
Februāra Ūdenszirgs centīsies vienlaicīgi apseglot divus zirgus, sabāzt divus zaķus azotē un iesmērēt kādam sevi kā kaķi  divos maisos. Proti, jūs operēsiet ar diviem profiliem. Tas var beigties labi. Un var beigties slikti. Abos gadījumos rudenī jūs jutīsiet dīvainas trīsas, braucot garām dzemdību namam. Zvaigznes iesaka neaizrauties ar rezerves plāniem, ja nevēlaties noraidījumu no laukuma vai rezervistu soliņu.
Marta Ūdenszirgi šajā gadā visbiežāk būs sastopami Kino sadaļā un IG ķīniešu valodas pulciņā. Ar patiesu aizrautību tulkos no ķīniešu valodas kulta filmu "haŅPeŅČau" un apmeklēs karatē nodarbības Čingiznorisčaka vadībā. Aktīvs gads.
Aprīļa Ūdenszirgs ļoti iespējams, ka ziemas mēnešus centīsies atcerēties divas lietas - pirmā: kur ir nobāzis pierakstīto, bet aizmirsto jauno OHO paroli un otrā: kāds izskatās kails vīrietis vai sieviete (pēc izvēles). Bet pēc ziemas nāks pavasaris ar amnēzijas beigšanos un rimtu tekalēšanu pa randiņiem, kuru rezultātā gan jau kāds randiņu biedrs vismaz būs paņēmis līdzi foto albūmu ar aktiem.
Ja arī kādam Zirga gadā nav jāiespringst ar meklējumiem, tad tas ir Maija Ūdenszirgs. Tieši viņš būs tas, ko nozvejos tikko viņš parādīsies tiešsaistē. Iespējams, ka pat ne vietējais, bet ārvalsts pasažieris. Maija Ūdenszirgs mierīgi varēs izvērtēt vai ēsma ir gana laba, ķērājs gana ņemams un māt piekrītoši vai pamāt ardievas...līdz nākamajai pieslēgšanās reizei, kad atkal taps uzrunāts. 
Jūnija Ūdenszirgiem ir jābūt īpaši vērīgiem OHO pavadītajās naktīs. Jūsu laiks ir pēc desmitiem vakarā un līdz trijiem no rīta. Tieši tad ierakstieties vakara plānos, pētiet onlainā esošo pasažieru sastāvu, aplūkojiet anketas. Izbrīvējiet laiku, lai atrastos pie interneta Līgo naktī! Ļoti iespējams, ka ar šajā mistiskajā naktī ieraudzīto tēlu jūs sagaidīsiet 2015.gadu.
Imidža maiņa neliks mieru Jūlija Ūdenszirgiem. Vairāki Ūdenzirgi nolems ataudzēt ūsas. Arī sievietes. Arī atriebīgos nolūkos, lai esošais gultas partneris pat caur visām savām muguras spalvām sajūt jūsu ūsu kaitinošo kutināšanu. Ja ūsas jau ir Ūdenszirga rota, tad apsvērsiet domu ielikt tajās dredus. 
Augusta Ūdenszirgiem gads aizauļos ātri un nesāpīgi. Interneta pieslēgums nepievils. Darba devējs joprojām domās, ka jūs esat nolīcis pār svarīgu projektu nevis "taisat actiņas" interneta zaķim vai medniekam. Tiesa, var gadīties sīkas ķibeles. Neatstājiet atvērtu savu iemīļoto portālu un nerakstiet ohuja pasažieriem ar nikiem a ļa "BOSS", "Priekshnieciite" vai "Tavs Barotaajs". Tas var izrādīties jūsu priekšnieks...jūsu māte vai jūsu laulātais draugs.
Arī Septembra Ūdenszirgus mazliet nodarbinās karjeras traucējošie efekti pilntiesīgai dzīvei portālā. Tomēr, ja vēlaties izkalpoties no celtnieka par brigadieri un nēsāt oranžu darba tērpu un tam pieskaņotu zilu ķiverīti ar zelta maliņām un, ja gribat, lai no jūsu kabatas vairs nevīd ārā "Stoļičnaja", bet gan "LB" - laiku pa laikam izslēdziet internetu un panēsājiet pāris ķieģeļus. Poētiski izsakoties.
Oktobra Ūdenszirgi nīks. Nīks ziemā, nīks pavasarī. Viņus visi garlaikos. PA nerullē. FA - nerullē. PK - nekas nenotiek. DG - vispār otstojs. Lai arī pēc inerces Ūdenszirgi katru dienu ielūkosies OHO, pat aizstaigās uz pāris randiņiem, pat saņems pāris banus teju vai visās sadaļās, viņiem būs garlaicīgi. Īstā jautrība būs gada otrajā pusē, kad Oktobra Ūdenszirgs tiks zirgā un viss, kas līdz šim garlaikoja liksies pieminēšanas vērts savos memuāros. 
Novembra Ūdenszirgi negaidīti pat priekš sevis aizrausies ar "Cosmopoliten" lasīšanu. Pakāpeniski tas pāraugs atkarībā. Tikai tad, kad aprīlī Ūdenszirgs attapsies piketējot pie redakcijas durvīm un pieprasot maija numuru, viņš atgūsies un pārējo gadu rātni nelīdīs ārā no dzimtā portāla un tikai laiku pa laikam dienasgrāmatu sadaļā ievietotie ieraksti, kas radušies iedvesmojoties no žurnāla, liecinās, ka atkarība ir bijusi. 
Ja tu esi Decembra Ūdenszirgs, tad Zirga gadu vari sagaidīt bez raizēm. Arī paies tas bez raizēm. Bez raizēm Ūdenszirgam. Blakne ir tāda, ka Decembra Ūdenszirga harmoniskā auļošana atstās aiz sevis čupiņu virtuāli salauztu siržu un izdzēstu profilu. Uzmanieties no Decembra Ūdenszirga, pārējās zīmes!


Apbruņojieties ar pacietību - turpinājumā sekos Zivjzirgi, Zirgauni un Vēršzirgi. Rīt. Ja zvaigznes pareizi nostāsies.












sestdiena, 2013. gada 4. maijs

Bazhixa lētā reisa saturs jeb kā nesajukt prātā 12 dienās


Diena pirmā

Kā zināms Bazhix ļoti mīklaini devās PROM. Virzienā, ko kā viņš domā neviens nezina [pasmīn]. Es uzskatu, ka pastāstīt man pieejamo informāciju ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums! Ibo neviens nezina tik daudz par Bazhixa tā saukto ekspotīciju, kā es. Pat Bazs nē! Ko viņš vispār zina, jājautā...
Bet ne par Bazhixa zinību lādi ir stāsts!

Tātad ņekijs Bazhix, kuru pēc nodokļu nomaksas mēs pazīstam kā Bazu, viss tāds noslēpumā tīts devās slepenā PROMbūtnē [ņe dļa protokola - vai tikai man šķiet, ka jaunais cilvēks pārāk bieži atpūšas?]

Tikko pazīstamā pārvadātāju kompānija piedāvāja biļetes pa lēto, Bazhiz traucās, skrēja un ieskrējās tās iegādāties. Gala mērķis - Dienvidi!

P.S. Atēlā Bazs ir kreisais no labās.

Bazs, apbruņojies ar miniatūru lietussardziņu (ibo tika teikts, ka Dienvidos ir krītošo strūklaku sezona), kuru bija nopiz...aizņēmies no Cūkas draudzenes Peles Pīces, sēdās uz jumta (biļetes ta lētā gala) un devās ceļā. Viņam blakus sēdēja krokodils, kurš aizdomīgi izskatījās pēc Pingvīna. Šajā brīdī Bazhixam vajadzēja kļūt Aizdomīgam. Bet kā mēs jau zinām Bazs ir pareizticīgi labticīgs pielauku zēns.
Tikai tajā brīdī, kad amišairlains piezemējās sniegā un Bazs, izkritis ārā no aprites un tramvaja, piešļūca pie purva bebra, kas turēja kājās ceļa zīmi "Dienvidpols", Bazs saprata, ka ir ne tikai alojies, bet arī šņabojies un vīnojies, domādams, ka Dienvidi ir Dienvidi arī Limbažos.

Bet, lai nu ko mēs varētu Bazhixam pārmest [pavicina lietu piecos sējumos "Kopotie Bazhixa pārmetumu raksti], tad tikai ne atjautības trūkumu! Bazs, daudz nedomādams, izvilka no rokassomiņas peldriņķi un ātri notamborēja siltu sedziņu, lai pa ceļam nesaltu. Bebrs, vērodams, kā viņa pavilna komplektējas īsajos stabiņos, nolādēja to dienu, kad māte viņam iemācīja būt viesmīlīgam. Bet, kuru gan šobrīd rausta kaut kāda sveša bebra jūtas ... Bazhix ietērpa sevi tamborētajā segas kūniņā, iekāpa peldriņķī un sāka irties vairāk uz Ziemeļu pusi. Tā viņš šobrīd tur peld...Ar Dieva un Sakārnīša
Palīdzību, un Purva Bebru enkura vietā. Valdziņu noraut, ziniet, Bazam piemirsās.
Turpinājums cerams sekos [pastumj prom globusu un lupu]

Lirisks iestarpinājums:
Zaraza M. [priecīgā balsī, klājot galdu]: - Man jau tā likās, ka viņš brauc uz Limbažiem!!!


Diena otrā


Kā atceramies mēs atstājām Bazu, Peldriņķi un Bebru peldam Ziemeļu virzienā. Esmu priecīga paziņot, ka šobrīd visi laimīgi iezemējušies starp Vladivostoku un Krustmātes Agates ķēķi. Bebrs, būdams veģetārā dzīvesstila piekritējs, tūlīt pat apēda miršu krūmu. Bazs, būdams, apķērīgs jauneklis, apķēra tuvāko vietējo ciltsmāti. Peldriņķis no laimes izpūtās un vietējās ciltsmātes ciltstēvs izšņauca tajā degunu. Ļausim Bazam klimakstizēties uz cietzemes un pieslēgsimies vēlāk. [saprot, ka Bazam apķērība var dārgi maksāt un līdzjūtīgi novēršas]

Es kā kefīra pudelē skatījos! Patiesi, ciltsmātes neapdomīga apķeršana Bazhixam maksāja rovno vienu spiedzošu grūpiju (starp citu, grūpija bija apāvusies aizdomīgi pazīstamās sarkanās kurpēs!). Ir arī labā ziņa - kopā ar grūpiju ciltstēvs pieņēma arī Bebru. Un tā - ciltsmāte negribīgi atsējās no Baza apķēriena un viņš eleganti pārlicis rokassomiņu pār kreiso roku devās džungļos. Šeit mēs atkal viņu atstāsim, jo ņemot vērā Bazhixa vadīšanos pēc karstā ūdens skaitītāja, viņš no trīs priedēm netiks ārā ātrāk par vēlu vakaru (mūsu platuma grādos).


Tātad, kad Bazhix beidzot izķepurojās ārā no 3 priežu gūsta(pēc skudru laika rēķinot - pagāja vairāki gadsimti), viņš attapās inteliģentā sabiedrībā.
Kaut gan, man jāteic, ka Bazhixam jau atkal būtu vajadzējis palikt Aizdomīgam, jo inteliģences pārstāvji aizdomīgi izskatījās pēc visiem zināmā (lai neteiktu blēdīgi slavenā) Vuča radiniekiem.

Bet mana pesimistiskā attieksme nekādā veidā netraucē Bazhixam. Un viņš, jautri cilājoties vainadziņam galvā, traucas nopakaļus intelektuāli neapdalīto pandu mocim. Viņu gaidot, cepta bambusa vāle un palienas izpriecas. Te nu mēs atkal atslēgsimies (ibo veca sieviete nav nekāds ātrvilciens...aizdusa, ziniet!) un cerēsim, ka rīt nevajadzēs teikt kāda veca, jestra romānista vārdiem - "Tā gadās...", redzot, ka Bazs ir atkal ķezā.


Lirisks iestarpinājums:
Piparbeciņa [salikusi rociņas pie intelekta]: - Bazhik, tu mūs redzi no Turienes?


Diena trešā.


Kad mēs pēdējo reizi redzējām Bazu, viņš auļoja nopakaļ mocim.
Ko, lai es jums saku - mana intuīcija kārtējo reizi mani nepievīla.

Un citiem par biedinājumu, varu teikt tikai vienu - ja jūs aicina uz grandiozu maltīti, pajautājiet sev, vai tikai jūs pats nebūsiet galvenais ēdiens...

Nē, nē - neuztraucieties! [stutē augšā paģībušās Snurku, Guntjixu un Maršu]
Nav tik traki. Bazs nebija pusdienās, bet galvenā palienas izprieca. Intelektuālās pandas atrada Bazhixu par ārkārtīgi amizantu play boy zaķi, jo nekad un neviens no viņu fērbijiem un bārbijām nebija tik smieklīgi ķiķinājis, kad to kutināja ar bambusa zariem.
Patiesībā, kad Bazs bija varonīgi izpriecājies palienā un Inteliģences pārstāvji palaida viņu brīvībā viņiem (pandām) pat kļuva visai skumji. Tika pat apspriesta doma paturēt Bazu Pandu Džungļos pavisam.
Tomēr, nomērot mūsu ceļotāju no galvas līdz kājām, pandas secināja, ka viņa uzturēšana maksās pārāk dārgi. Un mūsu mazliet izspūrušais un papluinītais Bazhix, sakārtojis svārkus...oj, piedodiet, rokassomiņu elegantāk, pamāja pandām, kuras sajuta tuvojamies kārtējo vientuļo vakaru, un devās tālāk. Pretī nākamajam piedzīvojumam.

Lirisks iestarpinājums:
Piparbeciņai rodas neveselīga interese par Bazhixa rokassomiņas saturu.


Diena ceturtā


Pēdējo reizi mēs Bazhixu redzējām visnotaļ veselīgā izskatā (tb viegli sasārtušu) aizlēkājam prom no džungļiem.

Kas noticis pa šo laiku? Nu, izlaidīsim lirisku atkāpi, kurā skudru lāči savā dzimtajā valodā apdziedāja Bazhixa individuālās īpatnības, ibo viņš bija pamanījies iesēsties skudru lāču mīļākajā skudru pūznī.

Tāpat, lai neizklausītos vulgāri, nepieminēsim to krāsu intensitāti un attiecīgo kustību dinamiku, kura pārņēma Bazu, kad tas pieleca kājās no sava neērtā sēdekļa un aizjoņoja skudru lāču rūcošo basu pavadīts.

Pateikšu tikai, ka šobrīd Bazhix atpūšas baobaba pavēnī, skaita skudras, kuras ievākušās dzīvot viņa nāsīs un cenšas izkratīt no ausīm skudru lāču meldiju spalgākās notis.
Būsim iejūtīgi un novērsīsim savus skatus.

Lirisks iestarpinājums:
Maršalls sevi apliecina, kā lasītājs ar vārgu nervu, un pieprasa sev ieliet.

Diena piektā


Protams, ir pilnīgi skaidrs, ka nekad mūžā neviens vēl nav varējis sēdēt baobaba pavēnī tā, lai tam Kāds neuzglūnētu. Arī Bazhixa atrakcijas ar ausīm un degunu Kāds uzmanīgi vēroja. Paši saprotat Kas!


Vēroja „ejot cauri rudzu laukam, ejot cauri rudziem” [iedziedas] Nu, labi – vienkārši vēroja bez lieka lirisma. Tātad, kad Bazhix tika apvērots no visām pusēm un Kāds uzrakstījis vēstules CIP, FIB, VID un tantei Mašai no paralēlpalātas, Bazs tomēr beidzot pamanīja, ka nav viens.

Patiesībā viņš pat nebija divi. Un pat trīs – nē. Pamazām ap Bazhixu bija salasījies pūlis no Ziņkārīgajiem Savvaļas Sīklopiem.

Un Bazhix piepeši saprata, ka skudru viesistabas mēbeļu izvēle viņa kreisajā nāsī un spalvu epilācija labajā ibo tur tās vēlējās iekārtot akurātu golfa laukumu, nebūt nav lielākā problēma viņa dzīvē.
Šajā mirklī es atkal empātijas dzīta reportāžu pārtraucu.

Lirisks iestarpinājums:
Kamēr briedis Maršalls un āpsis Lāpsis apsūdz reportāžas autori koku lietošanā, beka Pipars izrāda dīvainu interesi par Bazhixa peldbiksēm.

Sestā diena


Lai visi tie, kas satrauktiem nervu galiem izfantazējās visādas dramatiskas ainas ar varasdarbiem, ko pie Bazhixa pastrādāja Savvaļas Sīklopi, nomierina savu centrālo un perifērās nervu sistēmas ar vien maz kūciņ.

Ibo, ko var izdarīt Sīklopu bars? Nu, likt pamētāt bumbiņu miljons reizes un pēc tam 5 minūšu laikā nolaizīt līdz nemaņai. To arī Sīklopi izdarīja. Kad tie ar Bazu bija kārtīgi izspēlējušies, viņi nolika mūsu atrubījušos ceļotāju atpakaļ baobaba pavēnī un ielika viņam rokassomiņā dažus suņu cepumus.

Kad Bazhix pavēra vienu aci viņš atviegloti nopūtās. Savvaļas Sīklopu vairs tuvumā nebija. Kad pavēra otru viņš saprata, ka joprojām nav viens. Patiesībā, kad Bazam atvērās arī trešā acs un sestais prāts, viņš strauji paķēra rokassomiņu, un metās bēgt.

Pie baobaba palika Savvaļas Strinkšķošo Ģitāru bars un īgni raustīja stīgas. Tās bija neapmierinātas. Vēl kādu brīdi tās pašūpojās un tad pazuda džungļos, gaidīt nākamo ceļinieku.
Tās šodien bija palikušas bez palienas izpriecām...

Savukārt, Bazs, kurš šobrīd auļo pāri prērijai kā labi apmācīts ponijs, sāka aizdomāties, ka viņam ceļojuma laikā darbojas kaut kāda dīvaina sakritību shēma. Bet … tūlīt pat par to arī aizmirsa.

Netraucēsim viņam auļot.

Lirisks iestarpinājums:
Kamēr Maršalls slienājas gar stroķiem, Guntjix izmanto iespēju piebraukt viņam ar mutautiņu.


Septītā diena 

Tātad pēdējo reizi mēs redzējām Bazhixu auļojam pa prēriju. Kā jau nojauš ne tikai grupņika, bet pat Baza sestais prāts, tad, jā, jā, viņš neauļoja viens. Patiesībā pat ne divi. Snobisko Savvaļas Poniju pavadīts, Bazs daauļoja līdz upei un smagi elsdams apsēdās uz akmens.

Snobiskie Savvaļas Poniji nicīgi nosprauslojās. Kamēr Bazs tīrīja no ausīm sprauslas un skudras deguna nāsīs raidīja dūrītes pret Ponijiem, viņi (Poniji) vēsā kumeļa mierā revidēja Baza rokassomiņu. Attiecīgi Riebekles dāsni iedotie pašadītie džemperīši ieguva jaunus īpašniekus.


Starp citu, par to, ka šis fakts izraisīja tik atvieglotu nopūtu Bazhixā, ka tā salīgoja tuvāko kaktusu lapotnes, mēs smalkjūtīgi paklusēsim.

Snobiskie Poniji līksmi aizcilpoja atpakaļ prērijas plašumos. Bet mūsu brašais puika – Bazhix, saritinājies uz karstā akmens, aizmiga. Tikai kreisais plakstiņš nervozi raustoties mocījās minējumos, kas,,,ak kas jel, to sagaidīs, kad acis atkal atvērsies. Neviens to nezina.
Bet mēs tagad vairs netraucēsim jauneklim atpūsties.

Lirisks iestarpinājums:
Guntjix atklāj satraucošus faktus par Bazhixa žagu veselības stāvokli. 


Diena astotā 


Kad Bazs izritinājās no kamolīša un vēra vaļā acis, viņš juta, ka nupat ir brīdis, kad jamam jāturas kā vīram, lai nepiedzīvotu nervu sabrukumu.

Ibo viņš nebija viens. Viņš nebija ne divi, ne trīs. Nebeidzami lapšu pūļi klāja visu prēriju un peldēja garām kanoe laivās.

Patiesībā Bazhix līdz šim bija dzīvojis domājam (or domājis dzīvojam?), ka pasaulē ir tikai viens aPsolūti nekaitīgs lapsis un tas pats ar desmaizi ķepā.



Bet šeit rudā masa vijās ar belij pesec un pa starpam pavīdēja arī sudraboti un melni toņi. Lapši visi kaut ko gremoja un nemitīgi runāja, runāja, runāja...

Šajā brīdī, kā saprotat, Bazs nožēloja, ka ir pakļāvies lēto tramvaja biļešu sindromam. Un vēlējās kaut būtu palicis vietā, kur ir tikai viena neadekvāta blusu pārnēsājamā stacija…nu, ok, divas, ja pieskaitam ņekiju sīklopu. Viņš sailgojās pat pēc vecas ķirmju saēstas ģitāras un citām padzīvojušām jaunkundzēm. Koroče…[reāli apraudas un nespēj vairs uz šito skatīties]

Lirisks iestarpinājums:
Guntjix sniedz alternatīvu ilustratīvu materiālu un nemaz nekaunas.



Bazhixa dievišķā ceļojuma 9 diena


Kad Bazs bija uzklausījis piecus sējumus no lapšu padomu krātuvēm, apēdis 15 desmaizes, nolūdzies lapšu dirviņu 25 reizes, viņš atkal palika viens. Pie upes. Prērijā. Pašā tuksneša vidū. Ziemas spelgonī.

Un saprata Bazs, ka nav doma prātīga ar kājām ceļu mērot. Tāpēc viņš to nomērīja ar transportieri. Mirkli padomāja, izvilka no rokassomiņas saliekamo kājminamo mocikletu un aizrūcināja.

Kā vēlāk teiks mans labs draugs kluso dabu knipsētājs Dalī, grozoties no vieniem sāniem uz otriem, - "Senjors Bazhix aipurkšķēja tik cēli un gleznaini, ka pat zīloņi uz snuķiem nostājās!"

Un tā Bazhix, mūsu visiem zināmais potenciālais pirmais puisis ciemā, domāja, ka ir atrāvies no dajebkādiem pūļiem. Tāpēc pavisam mierīgi nokāpa no sava mocikleta (protams, kad bija nobraucis 25 metrus tobiš pietiekami atrāvies), aizgāja aiz rožukrūma nu tur ziniet - apdomāt savu dzīvi un tā.
Bet, kad atgriezās...


viņš jau atkal nebija ne viens, ne divi un pat ne trīs... Baza mocikleta viena daļa bija nelietīgi apēsta, bet atlikušo šobrīd nelietīgi piesmēja Nepieradināto Kašaku Kāsis.
Atstāsim Bazhixu brīdī, kad viņš sēž apjucis uz ciņa, plucina vainadziņu un žēlojas skudrām.
Esi stiprs, Baz!

Lirisks iestarpinājums:
Ucibucis apšauba Bazhixa latvietību un atklāti nosaut viņu par izraēļu tautu dēlu, pamatojoties uz vainadziņa nēsāšanu.







Diena desmitā, kurā Bazhix, nebaidīsimies šī vārda - nospļāvās.

Tātad Bazs piecēlās no ciņa, nospļāvās, pārmeta pār vienu plecu rokassomiņu, bet pār otru krustu, kuru pirms prom braukšanas bija uzkāris sev kaklā ...


un nolēma turpmāk klultivēt sevī tikai labas un pozitīvas domas.
- Tagad..., - viņš teica kreisajai skudrai no labās puses, - ...tagad es vairs neievērošu nekādus pūļus, barus un kāšus! Es nepadošos spiedienam! Es iešu taisni un nekur neska...

...šeit visi svētie, kuriem Bazhix bija trāpījis ar krustu, sadevās rokas un indīgi paskatījās.
Zeme zem Baza slaidajām...baļerinkās tērptajām kājām, atvērās un viņš iekrita bedrē.

Nesatraucieties! Bedre nebija necik dziļa. Tikai daži simti kilometru (pēc skudru aplēsēm). Bazs piecēlās, nopurinājās un pavērsa skatu uz augšu. Kaut kur starp viņu un sauli karājās rokassomiņa un klusiņām spiedza. Ibo bija pakārusies uz neapmierināta degunradža raga. Degunradzi, protams, bija tiesības būt neapmierinātam, jo no viņa bija palikusi pāri tikai galva.

Savukārt Bazhixa galvā sāka rasties Aizdomas. Savukārt pie viņa kājām sāka rasties savāda rosība. Kā jau saprotat, Bazs atkal nebija ne viens, ne divi, ne pat trīs. Uz viņu ziņkārīgi lūkojās Mānijas Tasvelnu kolektīvs.


Kamēr Tasvelni tīra un asina zobus, bet Bazhix konsultējas ar skudrām jautājumā, kas šādā gadījumā būtu darāms, mēs piesardzīgi atkāpsimies.
Vienmēr atcerieties, dārgie potenciālie ceļotāji, pirms izvēlēties amiš airlains tramvaju, padomājiet trīs reizes!!! [antireklamē]

Lirisks iestarpinājums:
Lapsis secina, ka Sīklopam ir vajadzīga steidzīga lobotomija, pamatojoties uz Marša secinātu divsauļu efektu.

Diena vienpadsmitā

Neapšaubāmi no Mānijas Tasvelnu kolektīvās bedres Bazs ir ticis laukā. Pēc mēneša (pēc skudru aplēsēm, protams).

Jautāsiet – kāpēc? Bazhix sāka dziedāt. No uztraukuma. Skudras viņam piebalsoja. No šausmām. Degunradzis nosarka un rokassomiņa spiedzot nokrita. Šķiet, ka tā bija viena no tām jestrajām jūrnieku dziesmiņām, pēc kuru izpildes ne viena vien jūras nāra apgrūsnēja un ne viens vien dziedātājs tika aizsūtīts pastaigāties pa dēli.

Brīdī, kad Bazhix bija piezemējies virszemē, viņš padomāja, ka atgriezies mājās šito uzdziedās arī saviem ohuja labvēļiem grupņikā.

Bet mirklī, kad viņam pa galvu trāpīja personiskā rokassomiņa, Bazs padomāja, ka nēsāt tajā Dostojevska kopotos rakstus un traktoru TUZ-IK5 tomēr nav prātīga doma.


Jūs domājat, ka ar to šodienas piedzīvojums ir cauri? Iespējams. Lai arī, kā vēsta austrumu mudrība – skaties, jel, jaunekli, kur piezemē savu smaguma centru, jo var gadīties tāpat kā vakar…
Koroč, kā saprotat Bazs atkal nebija viens. Nebija arī divi un trīs. Viņš vienkārši aizvēra acis un ļāva lai zeme, kas zem viņa sakustējās, viņu nes.
Pievērsim arī mēs acis. Kā zināms Ruču Bruņuči nemēdz pārlieku steigties.

Lirisks iestarpinājums:

Ucibucis ir noraizējusies, ka tikai Bazs nenokrīt pāri Zemes malai, bet Piparbeku uztrauc tikai seski.

12.diena,
kurā Bazhixam jau pamazām jāskatās uz māju pusi. Kāpēc? A tāpēc, ka es tā teicu! Vecums, ziniet, vairs nav tas, ka tik ilgi var jaunekļiem pakaļ skraidīt!

Tātad Bazhix Ruča Bruņuča mugurā laiski pārvietojas pa tuksnešaino prēriju. Viņš, viegli pieliecis ausis pie nāsīm, klausās rimtās skudru sarunās. Un viņu vairs neuztrauc …

…ne Misteru Trušu bikšu lenču ordeņa rauts pa kreisi. Ne siltos kažokos tērptu begemotu balets pa labi.

Bazhix jau ir samierinājies, ka nekad vairs nebūs viens…un divi…un trīs. [apraudas … līdzjūtīgi]
 
 Un viņš labi apzinās, ka pirmais, ko ieraudzīs, atgriežoties pilsētā, būs ohuja sesku grupējums [saprot, ka Piparbeka tak mierā neliksies, kamēr pie seska netiks], kas naivi domā, ka  piesmi… piesmaržinājuši jamā PK.


Bazs izstaipās, paliek pagalvī rokassomiņu un saritinās kamolītī. Bruņucis iet lēnām un nesteidzīgi. Viņa biedri velk lēnas meldijas uz ermoņikām. Un Bazs, laižoties snaudā, nolemj, ka turpmāk, bez īpašas vajadzības, vairs nepirks lētos tramvaja reisus ceļojumam apkārt tēvoča Zigismunda būdai.

Un, izejot no mājas, rūpīgi pārbaudīt, vai rokassomiņā nav ieperinājies kāds Sīkzaķis.

Ze End













Lirisks iestarpinājums:
Guntjix, kuras vardarbīgās tieksmes jau sen ir pamanījis VID, noorganizēja terora aktu vērstu pret Ruču Bruņučiem, ar domu iegūt Bazhixa simpātijas. Par laimi šajā brīdī Bazs jau laimīgi sēdēja amiš airlains tramvajā (šoreiz zirga mugurā) un devās mājās. Kā apstiprina trakie britu zinātnieki sera Marša virsvadībā, Guntjixa iesniegtais Bazu kompromitējošais materiāls patiesībā ir foto no ģimenes albūma „Es – Guntjix,  un manas kaijas” 











otrdiena, 2012. gada 31. janvāris

Peter de Seve ilustrācijas

nelietīgi izmantotas manā improvizācijā par gabaliņu no Oho.
Tātad sāksim ar sadaļām.
Lūk, šeit jūs redzat Foto albūmu sadaļu
Tālāk attiecīgi dosimies uz Foto vērtēšanu

Iegriežamies Sarakstes sadaļā

Un ielūkojamies Dzīvajā Dzejā

Turpinot ekskursiju, nedrīkstam aizmirst Pieredzes Apmaiņu


Un, protams, Dienasgrāmatas


Un tagad pāriesim pie personālijām. Alfabēta secībā :)
Lūk, Balonka ar Strīpiņas jaunkundzi

Šeit mēs redzam Cepelīnu naudas pelnīšanas mirklī

Nākamais rindas kārtībā ir Klozētais Taims


Cvībaks dodas nelielā pastaigā pa parciņu


Evana ballējas



Fiffa, kur domā, ka ir ezītis, bet mēs jau zinām, kas tur ir apakšā.

Jamis, kā vienmēr, cenšas aizstabulēt ausis.


Joga, kurš sirdī ir viens


bet patiesībā otrs. Secība nav zināma...


Juste pastaigājas lietū.
Lācis nāk no darba.


Lapsis tēlo noslēpumaino

bet visi jau zina patieso seju.

Kārtējais divdabis oho sabiedrībā Maršalls. kad nu šitāds

Kad nu tāds


Šis pasaku tēls nemaz vārdā nav jāsauc.

Olīva atvaļinājumā.


Riebekle, kā parasti, savā elementā.

Tessa izpildās savā ierastajā manierē.

Ugunskura kurinātājs brīvajā laikā

un darbā.

Urbānais Poweris atklāsmes mirklī.

Vijole rūpējas par badīgajiem.


Nu, apmēram tā...
Ar to Balonka, atklanās


Vēl tikai pēdējā kopbilde, kur ir visi, visi, visi...arī tie, kurus pieminēt nepietika spēka.


trešdiena, 2011. gada 12. janvāris

Sieviešu kopmītnes ikdiena © MadelnVoila /tulkots no saites prikol.i.ua/

Mēs ar meitenēm īrējam dzīvoklīti – pieci cilvēki divās istabās. Mēs – tas ir: es, Juļka, Idka un divas Taņas. Visas esam studentes, visas dažādas – gan izskatā, gan pēc raksturiņiem. Kā mēs jau otro gadu pamanāmies sadzīvot – nevienam nav skaidrs. Kā nekā mums tā teikt ir putekļi līdz griestiem. It kā jau darbus sadalām: mazgāšanu, gatavošanu, gludināšanu, tīrīšanu, miskastes iznešanu, bet, ja jūs domājat, ka dzīvoklis, kurā dzīvo piecas meitenes spīd un laistās, tad jūs vai nu dzīvojat smagos maldos, vai arī nekad neesat bijuši pie mums ciemos. Neskatoties uz tīrīšanas darbiem ik dienu, pie mums kaut kā visu laiku kaut kur kaut kas mētājas… vai nu tas būtu ļifons uz lustras, vai glāzē benčiki (smēķē abas Taņas un Ida), bet, ja pazūd tv pults, tad visticamāk tā atradīsies ledusskapī.
Par parastajiem rīta dialogiem es pat klusēju…nu tur:
- Juļa! Tu atkal esi manas zeķbikses uzvilkusi!
- Zoss, skaties – man caurums pirkstā!
- Man arī tur ir caurums!
- Da nu skaties – tavas mētājās uz galda! Un vispār man caurumiņš ir kreisajam pirksta, bet tev labajam un trīsreiz lielāks!
- Man nebija TIK liela cauruma! Un, starp citu, tās ir tīras! Kas aiztika manas zeķbikses? Un kāpēc caurums tik liels?
- Bet tu… TU vakariņas vakar neuztaisīji, - indīgi iejaucas mūžīgi izsalkusī Taņa Nr.1, - lūk, arī nācās grauzt to, kas pa rokai. Es vēl padomāju - paskat, kāda eksotiska garša…

Vēl mums ir kopīga draudzene Irinka, kopīga (patiesībā mana) māsa Aņuta un vēl čupa visādu pazīstamu un mazpazīstamu ļautiņu, kuru bieži vien ciemojas pie mums.
Mājas telefons vakaros ir karsts un brīvs būt nemēdz. Mūs sazvanīt ir grūtāk kā radio koncertu pēc pasūtījuma laikā. Jā, starp citu, kādu brīdi mēs ar to bijām apsēstas tb ar ideju sazvanīt radio. Radio telefona numuru atcerējāmies labāk kā savu uzvārdu. Katru vakaru, elpu aizturējušas, mēs skaļrunī klausījāmies īsos pīkstienus un lādējām dīdžejus par to, ka pēc mūsu domām viņi sēž uz telefona un laiž ēterā tikai kaut kādus savus kreisos zvanus. Vienreiz mums pilnīgi nejauši izdevās sazvanīt To Numuru! Kas nu sakās!!! Draudzīgs spiedziens ēterā padarīja kurlu raidījuma vadītāju un iesēja paniku pusē pilsētas. Bet pie mums atkal atskanēja īsie pīkstieni, bet dīdžejs noblēja kaut ko nesaprotamu. Vairāk šo radiostaciju mēs sazvanīt nevarējām. Diesarviņu!

Reiz pie mums kārtējo reizi atbrauca Aņuta. Visi viņu mīlēja par dzīvesprieku, smaidīgumu, kompleksu trūkumu un lielisku spēju parodēt balsis. Aņuta dzīvoja piepilsētā un mēdza viesoties pie mums pāris dienas mēnesī. Šoreiz viņa bija atvedusi aveņu ievārījumu un lieliski iestudētu Karsona frāzi” Esmu pats nelaimīgākais cilvēks pasaulē! Jums ir ievārījums?”
Kādu laiciņu pirms Aņutas ciemošanās, Taņai Nr.2 bija parādījies jauns mīļākais. Viņai vispār bija fenomenālas spējas gulēt ar ko pagadās un kur pagadās. Vienīgais, kas spēja viņu atturēt bija prezervatīvu trūkums. Par tiem, pēc aborta, viņas uzskats bija nelokāms.
Tās pašas dienas vakarā Taņa aizskrēja un randiņu, bet mēs izklaidējāmies ar klačošanos. Sēdējām tumsiņā, jo tā bija feināk besīties un smieties. Idka ar Taņku Nr.1 aizskrēja uzpīpēt uz balkona, bet kad atgriezās, ķiķinādamas stāstīja, ka pie ieejas durvīm stāvot Taņka Nr.2 ar savu pielūdzēju un skaļi spriež par tēmu – ir kāds mājās vai nav. Tā kā logi tumši viņa padomāja, ka mēs esam kaut kur aiztinušās un attiecīgi šie abi nopriecājās par divvientulības iespēju. Mēs nolēmām mazlietiņ iznest viņus cauri un paslēpāmies kur nu kura. Juļka palīda istabā zem gultas , Idka – skapī, Taņa Nr.1 – aiz aizkariem, es iestūmu Aņutu dīvāna kastē un paslēpos priekšnama skapī. Ideja bija sekojoša – draudzīgi izspurgt no paslēptuvēm un iekliegties: „ Juhūū, pieķērām, mazā palaistuvīte!”
Man trāpījās pats mazākais un neērtākais skapis, šeit pamatīgi oda pēc apavu krēma un zem kreisās pēdas bija kaut kas mīksts. Nedaudz pamīcoties, es pieliecos, pataustīju pēdu un sapratu – no rīta kāds nav aiztaisījis apavu smēra bundžu un tagad es ar Providences svētību esmu tajā iebraukusi ar kāju. Lādoties es notīrīju kāju ar kaut kādu lupatiņu.
Cst… Nāk. Slēdzenē pagriežas atslēga. Mēs sarunājam tā, ka kā Taņa Nr.2 ienāk, mēs skaitām līdz piecdesmit un tad draudzīgi izlidojam no aizkrāsnes. Vienu gan mēs neparedzējām – Taņas puisis bija vēl naskāks kā viņa pati. Viņš metās viņai virsū jau uz sliekšņa. Līdz istabai viņi nemaz nebiju nokļuvusi, kad pat es no sava skapja dzirdēju kā tika rautas nost drēbes un pēc tam jau nodžinkstēja dīvāns, kas noelsās vien no divu kaislīgu ķermeņu svara. Mēs vienkārši palikām vaļā mutēm. Un uzreiz nākamā doma: „Nabaga Aņuta!”
Loģiski, ka Aņa ilgi tādu vingrošanu uz sevis nespēja izturēt un, spriežot pēc skaņas, pašā atbildīgākajā brīdī sāka bungot pa dīvānu. Un tagad iedomājieties šo situāciju: kulminācijas momentā dīvānā, uz kura tu mīci savu meituku, kāds sāk klaudzināt un klusināti kliegt. No pārsteiguma zēns novēlās no dīvāna. Taņa uzreiz aizmetās uz vannas istabu, jo viņai pieleca, kas par lietu (zinot mūs!). Džeks lēnām (lēnām!!!) atver vaļā dīvānu, no turienes parādās viegli saspiestā Aņka un aizkapa balsī balsī saka ”Esmu pats nelaimīgākais cilvēks pasaulē! Jums ir ievārījums?” Puisis nevis vienkārši palika mēms, bet Palika Mēms. No otras istabas iznesās Juļka, kura dēļ tālākas dislokācijas ne pārāk saprata, kas notiek, un nobļāvās: „Nu ko iekriti, sīkā kuce!” Un te jau no skapja parādās Idka un nokrīt, histēriski zviedzot, uz grīdas. Nabagam pilnīgi redzami sāka braukt prom jums, jo viņš tāds kāds nu bija – zeķēs, vaļējā kreklā un prezervatīvā – metās uz izeju. Šajā brīdī koridorā no skapja izkāpju es… Zēns nožagojās un apsēdās koridorā uz grīdas. Es ieskrēju istabā un meitenes krišus sakrita kur nu kurā no smiekliem. Pie tam rādīdamas ar pirkstiem uz mani. Kā izrādījās mani vaigi, piere un zods bija pārklāti ar kurpju smēru.
Vārdu sakot viss beidzās laimīgi. Puisi atkačājam, padzirdījām ar tēju. Tiesa gan, lai cik dīvaini tas nebūtu, pie mums viņš vairāk nerādījās.
P.S. Lupatiņa, ar kuru es tīrīju kāju izrādījās esam Juļas mīļākais lakatiņš. Viņa man to joprojām nav piedevusi…